Dobelē saulīte sildīja, ļoti. Atsvaidzināja vien tas, ka ik pa brīdim uzpūta vējiņš, vai kāds sāka šļakstīties ar ūdeni no strūklakas. Bet ne jau par to šis raksts. Kā jau noprotat biju Dobelē, lai piedalītos šajos gaidītajos un man svarīgajos mačos. 1.dienā es nedaudz biju satraukusies, jo man bija jāstartē pašai pirmajai, no visiem dalībniekiem(pirmā diena bija sprints).Nebiju gaidījusi, ka distancē man būs tāds nogurums, kāds man vēl nebija biji, jau pus distancē bija tik grūti, ka nezināju kur likties, bet es centos saņemt sevi rokās, lai kaut drusku dzītu sevi uz priekšu(negribēju, lai kāda konkurente mani noķer).Iznākumā es PIRMO reizi savā mūžā finišēju pati pirmā no visiem dalībniekiem (tas bija forši:)), bija vērts distancē doties pašai pirmajai :) Kopumā man patika šī distance, kaut arī uz pāris punktiem es nedaudz saminstinājos, bet tas jau pieder pie lietas :) Sprintā es ieņēmu 2.vietu, tiesa konkurence nebija no lielajām, Diānai M. R. zaudēju 44sek. Par to ļoti nepārdzīvoju, jo ir taču vēl garā distance, kur sevi pierādīt!
 |
| Saņemot medaļu |
Nākošajā dienā pilnībā sevi biju noskaņojusi, ka distanci jāveic bez kļūdām un tad jau būs arī iznākums. Mežā ierados apmēram 2h pirms sava starta, kādu stundu centos nedomāt kā un kāpēc būs. Pēc šīs stundas jau biju gatava savam startam. 20min pirms starta kārtīgi iestaipījos, jo īpaši kreisās kājas ikru, kurš pēc vakardienas neveiksmīgās piecelšanās no soliņa tika nedaudz sastiepts, es zināju, ja par to nedomāšu viss būs labi. Tā arī bija, pilnīgi visu distanci es jutos tik labi, cik vien bija iespējams, man pat gribējās, lai distance būtu bijusi garāka. Savus 5,2km veicu 50.58, nekas dižs nav, bet mani apmierināja. Distancē kā jau vienmēr pieļāvu savu 1 liktenīgo kļūdu(tā nebūtu es ja nebūtu kaut viena kļūda).Pēc 5kp laikam nedaudz atbrīvojos, jo nākamais etaps bija īss un ļoti vienkāršs, bet kā jau ES, protams aizskrēju kaut kur daudz pa kreisi, līdz ar to sastresojos, jo tur bija kaut kāda mistiska pļava, kurai manuprāt tur nebija jābūt(bet es jau nezinu),mani izglāba cilvēks ar ausekļa kreklu, kuram arī vajadzēja to kp, uz šo kp es atstaju apmēram 1'30''.Distancē vairāk lielu kļūdu nebija, jo pēc šīs kļūdas savācos un kārtīgi turpināju savu distanci, vienīgi pie priekšpēdējā punkta sāku baigi maukt un aizmaucu nedaudz pa kreisi. Kad finišēju man bija tāds prieks dzirdēt pa 'skaļajiem' savu vārdu, ka esmu līdere. Zināju, ka mani vairs nevar nobīdīt zemāk, jo skrēju priekšpēdējā no grupas un meitene kas skrēja 3min pēc manis ārā pēc 3min nebija. Es zinu ka man palīdzēja tas, ka es sevi biju noskaņojusi noskriet bez kļūdām.Man bija neizsakāms prieks, ka otrajai vietai es vinnēju 7'23"
 |
| Godalgotais trijnieks |
Nākamie mači jau Kāpiņa, tagad tikai kārtīgi jātrenē ātrums un protams orientēšanās, jo visa vasara pilna ar nometnēm un treniņiem.
Dobelē saulīte sildīja, ļoti. Atsvaidzināja vien tas, ka ik pa brīdim uzpūta vējiņš, vai kāds sāka šļakstīties ar ūdeni no strūklakas. Bet ne jau par to šis raksts. Kā jau noprotat biju Dobelē, lai piedalītos šajos gaidītajos un man svarīgajos mačos. 1.dienā es nedaudz biju satraukusies, jo man bija jāstartē pašai pirmajai, no visiem dalībniekiem(pirmā diena bija sprints).Nebiju gaidījusi, ka distancē man būs tāds nogurums, kāds man vēl nebija biji, jau pus distancē bija tik grūti, ka nezināju kur likties, bet es centos saņemt sevi rokās, lai kaut drusku dzītu sevi uz priekšu(negribēju, lai kāda konkurente mani noķer).Iznākumā es PIRMO reizi savā mūžā finišēju pati pirmā no visiem dalībniekiem (tas bija forši:)), bija vērts distancē doties pašai pirmajai :) Kopumā man patika šī distance, kaut arī uz pāris punktiem es nedaudz saminstinājos, bet tas jau pieder pie lietas :) Sprintā es ieņēmu 2.vietu, tiesa konkurence nebija no lielajām, Diānai M. R. zaudēju 44sek. Par to ļoti nepārdzīvoju, jo ir taču vēl garā distance, kur sevi pierādīt!
hmm... TĀ atmērīt :D
AtbildētDzēst